Austrumhorvātija: Osijeka - Baranja un Vukovara- Srijema reģioni

Īscirtmeta atvasāju kokaugu stādījumu potenciāls Horvātijā ir neizmantots un to attīstība šobrīd ir eksperimentu un izpētes stadijā. Tiek pētīta ražība, lauksaimniecības prakses un audzēšana. Šobrīd vietējos piegāžu tirgos ir neliela interese par koksni no īscirtmeta atvasāju kokaugu stādījumiem. Galvenās problēmas šo kultūru izmantošanai Horvātijā ir nepietiekama informācija par zemes piemērotību un pieejamību stādījumu ierīkošanai, nepietiekama sadarbība starp iesaistītajām pusēm, zināšanu pārneses trūkums, nepietiekama sazināšanās starp lauksaimniekiem un izpētes institūtiem, nepietiekama demonstrācijas materiālu pieejamība un zināšanu pārnese, sabiedrības informēšanas programmu trūkums, vāja zemes lietošanas plānošana un nepietiekama spēja veikt zemes apsaimniekošanu (BEE projekts, 2010).

SRCplus projektā Austrumhorvātijas reģionu pārstāv divi rajoni: Osijeka - Baranja un Vukovara-Srijema. Reģionam raksturīgas auglīgas palienas, kuras ieskauj trīs lielas (Sava, Drava un Donava) un vairākas mazākas upes. Lielākā daļa reģiona ir līdzena, ar nelieliem pakalniem uz reģiona austrumu un rietumu robežām. Osijeka ir lielākā pilsēta un reģiona ekonomiskais centrs ar 108 048 iedzīvotājiem 2011. gadā. Augsnes struktūra un klimata piemērotība lauksaimnieciskai ražošanai ir padarījusi šo reģionu par vienu no svarīgākajiem lauksaimniecības reģioniem Horvātijā.

Reģionā darbojas viena koģenerācijas stacija, kurā kā kurināmo izmanto kokapstrādes rūpniecības atlikumus un šķeldu no SIA „Horvātijas meži”. Pateicoties elektroenerģijas iepirkuma tarifu politikai, interese par elektroenerģijas ražošanu no koksnes biomasas pieaug. 2014. gada aprīlī reģionā tika plānots būvēt vēl papildus 14 koksnes biomasas koģenerācijas stacijas ar kopējo uzstādīto jaudu 40,86 MWel (informācija no AER koģenerācijas projektu reģistra un komersantu, kas kvalificējušies elektroenerģijas ražošanai, saraksta – Horvātijas Ekonomikas ministrija). Šobrīd tikai trīs investori ir parakstījuši līgumus ar SIA „Horvātijas meži” par šķeldas piegādi. Ja šie koģenerācijas projekti tiktu realizēti, būs nepieciešami lieli apjomi koksnes biomasas, kas daļēji varētu tikt segti ar šķeldu no īscirtmeta atvasāju un ātraudzīgo kokaugu stādījumiem. Nevajadzētu ignorēt arī potenciālu šī kurināmā izmantošanai mazākās apkures iekārtās. Šo iekārtu apzināšana tiks veikta SRCplus projekta ietvaros.

croatia 1

croatia 2

croatia 3